• 1
  • 2
  • 3
  • 4

9.Saeimā ievēlēto partiju priekšvēlēšanu programmu analīze.

Partija

Partijas solījums tautsaimniecības sfērā

Solījuma izpildes novērtējums

Papildus komentāri

Vai ir bijis atbilstošs priekšlikums Saeimā, MK?

JL

Periods, kad atradās valdībā:
12.03.2009. – šodiena. Premjers: JL pārstāvis V.Dombrovskis. Ministri: ekonomikas, finanšu, iekšlietu.

Pazemināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 15% (1), palielināsim neapliekamo minimumu (2) un algas sabiedriskajā sektorā (3) un dubultosim minimālo algu (4).
Ar stingru fiskālo politiku (5) pret inflāciju!
Mēs rūpēsimies par vecāko paaudzi, invalīdiem un citām aizsargājamām sociālām grupām. Mazākā vecuma pensija nedrīkst būt zem iztikas līmeņa (6). Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājoša pensionāra atalgojumam (7). Turpināsim palielināt pedagogu darba samaksu (8) un finansējumu izglītības iestādēm. Valsts enerģētikas politikas balsti būs energoefektivitāte un atjaunojami energoresursi (9). Zemi nodokļi un ES fondi aktivizēs uzņēmējdarbību un radīs jaunas darba vietas (10). Mūsu prioritāte - dzimstības uzlabošana un valsts atbalsts ģimenei. Mēs noteiksim ienākumu neapliekamo minimumu par katru bērnu 175 latus , kā arī palielināsim bērnu pabalstus. Mēs rūpēsimies, lai ikvienai ģimenei būtu pieejams labs bērnudārzs (11).
Veltīsim vislielāko uzmanību cilvēka drošībai - tiesiskai, ekonomiskai un sociālai (12).

1. Nav izpildīts.
2. Daļēji izpildīts.
3. Daļēji izpildīts.
4. Nav izpildīts.
5. Nav izpildīts.
6. Nav izpildīts.
7. Daļēji izpildīts.
8. Daļēji izpildīts.
9. Nav izpildīts.
10. Daļēji izpildīts.
11. Nav izpildīts.
12. Nav izpildīts.

1. IIN tika samazināts no 25% līdz 23%, no 01.01.2010. palielināts līdz 26%.
2. Neapliekamais minimums tika palielināts no 50 Ls līdz 90 Ls 01.01.2009., no 01.07.2009. samazināts līdz 35 Ls.
3. Vidējās neto algas sabiedriskajā sektorā pieauga no 250 Ls 2006.gadā līdz 408 Ls 2008.gadā, bet 2009.gadā krīzes iespaidā tika samazinātas līdz ~300 Ls.
4. Minimālā alga tika palielināta no 120 Ls līdz 180 Ls (palielinājums=50%).
5. Stingra fiskālā politika normālā gadījumā nozīmē valsts/budžeta izdevumu samazināšanu un/vai nodokļu celšanu, taču gan 2007., gan 2008.gada valsts budžetā notika pilnīgi pretējais – piemēram, 2007.gada budžeta plānā izdevumi valsts aparāta uzturēšanai (budžeta pozīcija „Vispārējie valdības dienesti”) tika palielināti veselas 2 reizes! (reāli izdevumi pieauga par 57%, jo iepriekšējā gadā bija pārtēriņš). Vienīgais gads, kad valsts budžets bija maksimāli sabalansēts (un ar nelielu pārpalikumu), bija 2007.gads. Inflācija pieauga katru gadu – 2006.g. +6,5%, 2007.g.+10,1%, 2008.g.+15,4%, 2009.g.+3,5% (tikai no 2009.g.nov. deflācija 1,3%).
6. Pensiju indeksācija beidzās līdz ar ekonomiskās krīzes sākšanos, kas noveda pat līdz pensiju samazināšanai JL valdības laikā no 01.07.2009. (samazināšana tika apstrīdēta ST un atcelta). Vidējā vecuma pensija pirms samazināšanas 2009.g. 2.cet. – 173 Ls, pēc samazināšanas – 155 Ls. Iztikas minimums 2009.g. decembrī - 163 Ls.
7. Neapliekamais minimums strādājoša pensionāra atalgojumam ir tāds pats kā parastam strādājošam (35 Ls).
8. Pedagogu darba samaksa līdz krīzes sākumam tika palielināta.
9. -
10. Darbavietu skaits palielinājās līdz 2008.gada vidum, no 2008.gada beigām sāka samazināties.
11. Dzimstība (jaundzimušo skaits) ir palielinājusies vidēji par nepilnu 1 tūkst. gadā (2006.g. 22,3 tūkst. jaundzimušo, 2008.g. - 23,9 tūkst.), bet 2009.gadā samazinājusies par 2200 bērniem. 2008.gadā tika atcelti vecāku pabalstu griesti (no 392 Ls), no 2010.gada uzlikti (350 Ls + 50% no vidējās iemaksu algas), kā arī samazināti maternitātes un paternitātes pabalsti (no 03.10.2010.), noņemtas piemaksas par bērna dzimšanu. Ienākumu neapliekamais minimums no 01.01.2009. par katru apgādājamo tika palielināts  līdz 63 Ls. Situācija ar bērnudārziem ir tikai pasliktinājusies – 2008.gada septembrī rindā uz bērnudārzu gaidīja jau 27,5 tūkstoši  bērnu.
12. Prettiesiska pensiju un „māmiņu algu” samazināšana JL valdības laikā. No 01.01.2010. noteikti izmaksu griesti sociālās apdrošināšanas pabalstiem.

1 – bija priekšlikums samazināt no 25% līdz 20%.
5 – iebilda pret 2007.gada valsts budžetu ar deficītu, kas nebremzēja inflāciju, bija priekšlikums par spekulatīvo NĪ darījumu aplikšanu ar nodokli. Ierosinājums palielināt algas pedagogiem, medicīnas, iekšlietu struktūru un kultūras darbiniekiem uz valdības dienestu izdevumu samazināšanas rēķina.
6 – jā Vēl bija ierosinājums samazināt PVN pārtikas precēm no 18% uz 5%, ierosinājums ieviest kapitāla pieauguma nodokli no 2009.gada.
9 – 2008.gadā iesniegti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas vērsti uz valsts enerģētiskās neatkarības palielināšanu, 2009.g. – par valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijas ražošanā (MK noteikumi Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”).

TP

Periodi, kad atradās valdībā: 07.11.2006.-20.12.2007. Premjers: TP pārstāvis A.Kalvītis. Ministri: aizsardzības, ārlietu, finanšu, kultūras, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, veselības. 20.12.2007.-12.03.2009. Ministri: aizsardzības, ārlietu, finanšu, iekšlietu, kultūras, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, veselības 12.03.2009. – šodiena. Ministri: ārlietu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, tieslietu, veselības, kultūras

1. Ministra Māra Kučinska vadībā izstrādātā Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam izpilde.
2. Ievērot un īstenot ar arodbiedrībām saskaņotos mediķu, skolotāju, kultūras darbinieku un policistu algu palielināšanas plānus, kas apstiprināti Aigara Kalvīša valdības laikā.
3. Sociālās palīdzības sistēmas pilnveidošana un pensiju palielināšana.
4. Palielināt rūpniecības īpatsvaru ekonomikā ar zinātnes un inovāciju palīdzību.
5. Valsti pārvaldīs zinoši, atbildīgi un godīgi politiķi. Lēmumus viņi pieņems, tikai ieklausoties sabiedrības domās un atbilstoši sabiedrības interesēm. Aicinām ikvienu aktīvi izmantot savas tiesības un iesaistīties demokrātiskajos procesos, gan tieši – piedaloties vēlēšanās un referendumos, gan pastarpināti – ar nevalstisko organizāciju un citu pilsonisko iniciatīvu starpniecību.
6. Gan sievietēm, gan vīriešiem jādod iespēja vieglāk apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi.

1. Daļēji izpildīts
2. Daļēji izpildīts.
3. Daļēji izpildīts
4. Nav izpildīts.
5. Nav izpildīts.
6. Nav izpildīts.

1. Nacionālā attīstības plānā 2007.-2013.gadam izteiktie mērķi ir ļoti vispārīgi un tajā ir uzsvērts, ka atbildība par šī plāna realizāciju ir jāuzņemas solidāri (visai sabiedrībai).
2. Algas tika palielinātas līdz krīzes sākumam, tad notika samazināšana.
3. Pensijas tika palielinātas (indeksētas) līdz krīzes sākumam.
4. Rūpniecības (apstrādes+ieguves) īpatsvars IKP ir samazinājies no 10.7% 2006.gadā līdz 9.7% 2009.gada 3.ceturksnī, jo daudz lielāks pieaugums iepriekšējos gados bija novērojams citās nozarēs (piem., darījumi ar NĪ, būvniecība, tirdzniecība, pakalpojumi).
5. Loskutova (KNAB) atbrīvošana no darba, LBAS akcijas.
6. Bērnudārzu nepieejamība vēl vairāk saasinājās.

Pēc premjera amata zaudēšanas valdībā iestājās pret nodokļu palielināšanu, t.sk., NĪN. Noraidīts priekšlikums par ministriju skaita samazināšanu, lai ekonomētu budžeta līdzekļus. RAPLM vadībā tika izstrādāts Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam. Atbalstīts priekšlikums nesamazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu par apgādībā esošajām personām.

ZZS

Periodi, kad atradās valdībā: 07.11.2006.-20.12.2007. Ministri: izglītības un zinātnes, labklājības, vides, zemkopības, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās. 20.12.2007.-12.03.2009. Ministri: izglītības un zinātnes, labklājības, vides, zemkopības, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās. 12.03.2009. – šodiena. Ministri: izglītības un zinātnes, labklājības, vides, zemkopības

Palielināt pensijas, īstenojot inflāciju apsteidzošu indeksāciju (1) un atbalstīt pensiju neaplikšanu ar ienākuma nodokli (2). Aktīvāk darbosimies, lai izskaustu aplokšņu algas, nodokļu nemaksāšanu un nelegālās naudas apriti valstī (3). Latvijas vide - lauksaimniecības zemes, meži, ūdeņi - spēj dot ievērojami vairāk energoresursu, tāpēc atbalstīsim zinātnieku un uzņēmēju ierosmi tautsaimniecībā izmantot atjaunojamos resursus - biodegvielu, biogāzi, koksni. Sekmēsim valsts enerģētisko drošību, palielinot energoneatkarību un ekonomējot energoresursus (4).

1. Daļēji izpildīts. 2. Nav izpildīts. 3. Nav izpildīts
4. Nav izpildīts.

1. Pensiju indeksācija (neapsteidzot inflāciju) beidzās līdz ar ekonomiskās krīzes sākšanos, kas noveda pat līdz pensiju samazināšanai (samazināšana tika apstrīdēta ST un atcelta).
2. Pensiju aplikšana ar ienākuma nodokli nav atcelta. Tās pamatotību atzina arī Satversmes tiesa 2007.gada 8.jūnijā.
3. Ēnu ekonomikas samazinājums bija jūtams pēc UIN samazināšanas no 25% uz 15%, bet kopš tā laika īpatsvars ir tikai pieaudzis no 15-17% 2007.gadā (saskaņā ar FM datiem) līdz ~40% 2009.gada beigās (saskaņā ar starptautiska pētījuma datiem – „A.T. Kearney”). Atjaunojamo energoresursu absolūtais un relatīvais patēriņš 2006.-2008.gadā ir samazinājies. Energoneatkarība 2006.-2008.gadā nav būtiski mainījusies – 2006.gadā Latvijā tika saražoti 52% no patēriņam nepieciešamās elektrības, 2008.gadā – 56%, savukārt, no kopējiem nepieciešamajiem energoresursiem Latvija ir spējusi saražot attiecīgi 58% un 56% ,tātad kopējā energoneatkarība ir samazinājusies.

2009.gadā iestājās pret pensiju samazināšanu un indeksācijas atcelšanu (labklājības ministrs), tā vietā līdzekļus ieekonomējot citās ministrijās un veicot reorganizāciju

SC

Visu laiku ir bijusi opozīcijā.

Izveidot vienotu minimālo algu, pensiju un pabalstu palielināšanas shēmu, kas ir saistīta ar iztikas minimumu (1). Skolotāju alga - vismaz ierēdņu algas līmenī (2). Ar nodokli neapliekamais algas minimums un mazo pensiju apmērs jāpaaugstina līdz reālajam iztikas minimumam (3), pensiju indeksācijai jāapsteidz inflācija (4).

1. Nav izpildīts
2. Nav izpildīts.
3. Nav izpildīts.
4. Nav izpildīts

1. Laikā no 2006. līdz 2009.gadam minimālā alga, vidējās pensijas un sociālā pabalsta apmērs ir pieaudzis relatīvi straujāk nekā iztikas minimums, taču, ja salīdzina absolūtos skaitļus, tad gan minimālā alga (neto), gan vidējā vecuma pensija joprojām ir mazāka nekā  iztikas minimums. Jo sevišķi tas attiecas uz valstī noteikto minimālo algu, kuras „deficīts” šobrīd ir aptuveni 40 Ls/mēnesī.
2. Līdz krīzes sākumam izglītības darbinieku algas pieauga, samazinājās starpība ar ierēdņu algām, taču vidēji tās joprojām atpalika (354 Ls neto pret 489 Ls 2008.gadā).
3. Neapliekamais minimums tika palielināts līdz 90 Ls, pēc tam samazināts līdz 35 Ls, tas nekad nav sasniedzis iztikas minimumu.
4. Pensiju indeksēšana līdz ar krīzes sākumu ir pārtraukta, tā nekad nav apsteigusi inflāciju.

Ir bijis priekšlikums Saeimā par neapliekamā minimuma piemērošanu strādājoša pensionāra atalgojumam. 2006.gadā bija priekšlikums par invaliditātes pensiju neaplikšanu ar IIN – noraidīts

LPP+LC

Periodi, kad atradās valdībā: 07.11.2006.-20.12.2007. Ministri: bērnu un ģimenes lietu, iekšlietu, satiksmes, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās 20.12.2007.-12.03.2009. Premjers: LPP+LC pārstāvis I.Godmanis. Ministri: bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, satiksmes, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās

1. Labi autoceļi un starptautisko sakaru veicināšana caur lidostu “Rīga”.
2. Nākamajos gados padarīt Latviju par Eiropas ekonomikas "tīģeri".
3. Turpmāko četru gadu laikā mēs Latvijas iedzīvotājiem nodrošināsim vidējo algu 500 latus, bet vidējo pensiju - 200 latus
4. Palielināsim ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēriem.
5. Lai padarītu Latviju par reģiona finanšu un biznesa centru, turpināsim nodokļu samazināšanu, t.sk. iedzīvotāju ienākumu nodokli un PVN - līdz 15%.
6. Sekmēsim jaunu nozaru attīstību laukos - īpaši biodegvielas ražošanu.

1. Daļēji izpildīts
2. Daļēji izpildīts.
3. Nav izpildīts.
4. Nav izpildīts.
5. Nav izpildīts.
6. Ir izpildīts.

1. Ievērojami ieguldījumi Latvijas autoceļu attīstībā (ja neskaita skandāliem apvīto Dienvidu tilta celtniecību) pēdējo gadu laikā nav veikti. Pasažieru apgrozījums lidostā „Rīga” ir palielinājies no 2.5 mlj. 2006.gadā līdz 3.7 mlj. 2008.gadā.
2. Latvija patiešām bija „Eiropas ekonomikas tīģeris” IKP pieauguma tempu ziņā 2005.-2007.gadā, taču jau 2008.gadā sekoja straujš kritums (-4.6%) un 2009.gadā vēl lielāks (-19%).
3. Vidējā alga 500 Ls (bruto) un vairāk tika sasniegta tikai sabiedriskajā un valdības sektorā 2008.gada vidū, kam sekoja vispārējs algu samazinājums. Vidējā vecuma pensija pirms samazināšanas 2009.g. 2.cet. bija 173 Ls.
4. Neapliekamais minimums nekad nav sasniedzis minimālo algu.
5. PVN nekad nav ticis samazināts, krīzes iespaidā to pat palielināja līdz 21%. IIN tika samazināts no 25% līdz 23%, pēc tam palielināts līdz 26%.
6. Biodīzeļdegvielas ražošanas apjomi ir pieauguši.

Iestājās pret pensiju indeksācijas atcelšanu. 2009.gada pēdējās dienās aicināja pārskatīt 2010.gada budžetu un piedāvāja: • samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 23 %; • samazināt uzņēmuma ienākumu nodokli līdz 10 %; • samazināt PVN ar tūrisma nozari saistītiem pakalpojumiem līdz 10 %. 2010.gada februārī ierosināja samazināt PVN viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem.

TB/LNNK

Periodi, kad atradās valdībā: 07.11.2006.-20.12.2007. Ministri: ekonomikas, tieslietu, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās 20.12.2007.-12.03.2009. Ministri: ekonomikas, tieslietu, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās 12.03.2009. – šodiena. Satiksmes ministrs.

Lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu reāli sajustu personas ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī ģimenes ar bērniem - arī ar vidējiem ienākumiem, mēs piedāvājam:
1. ģimenēm, kurās ir vismaz trīs bērni un vecāku ienākumi nepārsniedz divas vidējās algas, nodokļa maksājumus tuvu nullei;
2. straujāku neapliekamā minimuma pieaugumu, to saistot ar vidējo algu, nevis fiksētu summu;
3. atvieglojumus par apgādībā esošu personu - neapliekamā minimuma līmenī;
4. likmes samazināšanu par diviem procentiem par katru apgādībā esošu bērnu;
5. pirmā mājokļa pircējiem piemērot atvieglojumus hipotekārā kredīta procentu maksājumiem;
6. neapliekamos izdevumus par izglītību palielināt tā, lai studiju maksa Latvijas augstskolā netiktu aplikta ar nodokli. Lai aizsargātu mazturīgos un vidēji turīgos nodokļu maksātājus, lielāku nekustamā īpašuma nodokli jāmaksā tiem, kas var atļauties dārgus īpašumus vai īpašumus, kas netiek izmantoti, nosakot:
7. kārtību, kas novērš darījumu vērtību apzinātu samazināšanu vai paaugstināšanu;
8. labvēlīgāku nodokļu līmeni pirmā mājokļa pircējiem un tiem, kas šajos mājokļos dzīvo; 9. vispārējās likmes samazināšanu no 1,5% uz 0,5% no īpašuma kadastrālās vērtības;
10. ar nodokli aplikt tikai dzīvojamo ēku (dzīvokļu) vērtības daļu, kas pārsniedz 100 tūkstošus latu un tai piemērot progresīvu nodokļa likmi - jo dārgāka ēka (dzīvoklis), jo lielāks nodoklis;
11. zemāko likmi piemērot īpašumam, kas deklarēts kā īpašnieka dzīvesvieta;
12. palielināt likmi mājokļiem, kuros nav deklarējies neviens iedzīvotājs;
13. ierobežot nodokļa pieaugumu, ja kadastrālā vērtība strauji mainās tirgus ietekmē;
14. samazināt nodokli par vēstures un kultūras pieminekļiem, ja īpašnieki tos restaurē vai renovē, kā arī par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to atbilstoši apsaimnieko;
15. ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām kompensēt ar papildus ienākumiem no nekustamā īpašuma nodokļa. Lai atbalstītu pirmā mājokļa pircējus, kā arī mazinātu fiktīvu vērtību uzrādīšanu darījumos ar nekustamo īpašumu, maināma nodeva par mājokļa reģistrāciju zemesgrāmatā, paredzot:
16. samazināt likmi par pirmo mājokli;
17. ieviest progresīvu likmi dārgiem mājokļiem;
18. nodevu ieskaitīt nevis valsts, bet pašvaldības budžetā;
19. pašvaldībām dot tiesības kontrolēt nodevas atbilstību darījuma patiesajai vērtībai. Lai mazinātu sociālo noslāņošanos, veicinātu uzņēmējdarbību Latvijas reģionos un sabiedrības vidusslāņa veidošanos, nepieciešams:
20. ieviest un regulāri pārbaudīt ienākumu ikgadējo deklarāciju, ja ienākumi pārsniedz 20 000 latu gadā, kā arī, ja personai pieder vērtīgi īpašumi, uzņēmumi vai to daļas;
21. noteikt kapitāla nodokli par ienākumiem no akcijām, vērtspapīriem, izņemot ienākumus no depozīta ieguldījumiem un sava mājokļa pārdošanas, ja tajā nodzīvoti vismaz 5 gadi, saglabājot principu, ka par vienu ienākumu nodoklis jāmaksā tikai vienreiz;
22. radīt labvēlīgus nosacījumus vietējo enerģētisko resursu izmantošanai;
23. izveidot valsts fondētu finansējumu ar vecāku līdzmaksājumiem bērnu mācību uzsākšanai vispārizglītojošā skolā un augstskolā;
24. palielināt ar nodokli neapliekamo pensijas daļu, panākt iespēju priekšlaicīgi pensionēties politiski represētajiem un kaitīga darba veicējiem;
25. noteikt invaliditātes pensiju ikgadējo indeksāciju;
26. finansiāli atbalstīt uzņēmumus, kas nodarbina invalīdus;
27. kultūras un sporta finansēšanai novirzīt ieņēmumus no azartspēļu un izložu nodevām.

1. Nav izpildīts.
2. Nav izpildīts.
3. Ir izpildīts.
4. Nav izpildīts.
5. Nav izpildīts.
6. Nav izpildīts.
7. Nav izpildīts.
8. Nav izpildīts.
9. Nav izpildīts.
10. Daļēji izpildīts.
11. Nav izpildīts.
12. Nav izpildīts.
13. Nav izpildīts.
14. Daļēji izpildīts.
15. Daļēji izpildīts.
16. Nav izpildīts.
17. Nav izpildīts.
18. Nav izpildīts.
19. Nav izpildīts.
20. Nav izpildīts.
21. Daļēji izpildīts.
22. Daļēji izpildīts.
23. Nav izpildīts.
24. Daļēji izpildīts.
25. Daļēji izpildīts.
26. Daļēji izpildīts.
27. Daļēji izpildīts

1. - 2. Neapliekamais minimums tika palielināts no 50 Ls līdz 90 Ls, bet pēc tam samazināts līdz 35 Ls. Sasaiste ar vidējo algu nav izveidota.
3. Šobrīd tie pat pārsniedz neapliekamo minimumu – 63 Ls pret 35 Ls.
4. Ir tikai neapliekamais minimums par apgādībā esošajām personām.
5. Valstiskā līmenī te nekas nav darīts, varbūt tikai atsevišķas komercbankas to piedāvā.
6. Attaisnotie izdevumi par izglītību un veselības aprūpi 2008.gadā tika palielināti līdz 300 Ls/gadā, bet 2009.gadā to atcēla un atgriezās pie 150 Ls/gadā.
7. -
8. -
9. No 01.01.2008. likme tika samazināta līdz 1%, paredzot arī to, ka no 01.01.2011. tā būs tikai 0.4% (ar nosacījumu, ka pašvaldības var noteikt papildlikmi līdz 0.6%). Taču no 01.01.2010. likme tika atgriezta 1.5% līmenī.
10. 0,1 procents no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu; 0,2 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu; 0,3 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.
11. -
12. -
13. -
14. Ar nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu.
15. -
16. -
17. -
18. -
19. -
20. -
21. Kapitāla nodoklis ir ieviests, bet tas tiek attiecināts arī uz depozītiem un sava mājokļa pārdošanu.
22. -
23. -
24. Ar IIN neapliekamā pensijas daļa (165 Ls) nav palielināta. Iespēja priekšlaicīgi pensionēties ir līdz 2011.gada 31.decembrim (2 gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma). Politiski represētajām personām un Černobļas seku likvidēšanas dalībniekiem ir iespēja priekšlaicīgi pensionēties 5 gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma. No 2007.gada 1.janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt 5 gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma.
25. Pārtraukta līdz ar krīzes sākumu.
26. Ir pieejamas valsts subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti (ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu).
27. Ieņēmumus no azartspēļu un izložu nodevām ieskaita valsts pamatbudžetā, daļu arī pašvaldību budžetā, galīgais izlietojums nav precīzi zināms.

2007.gadā ir bijis priekšlikums par neapliekamā minimuma piemērošanu strādājoša pensionāra atalgojumam.  Priekšlikums ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt ekskluzīvu dzīvojamo ēku un dzīvokļu kadastrālās vērtības daļu, kas pārsniedz 200000 latu. 25% ierobežojumu attiecināt tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kas dzīvesvietu reģistrējuši Latvijā vai kam īpašuma tiesības atjaunotas denacionalizācijas ceļā, kā arī Latvijā reģistrētām juridiskām personām, kuru aktīvos nekustamais īpašums veido mazāk par 50%. Ar mērķi atdzīvināt mājokļu kreditēšanu, 2009.gada sākumā bija priekšlikums par atbalstu pirmā mājokļa pircējiem, kur valsts varētu segt daļu no kredīta procentiem. Netika atbalstīts priekšlikums diferencēt NĪN likmes atkarībā no dzīvokļa vai ēkas izmantošanas veida, kā arī ieviest daudz progresīvāku NĪN sistēmu, kur mazāk vērtīgo mājokļu (<=5000 Ls) īpašniekiem nebūtu jāmaksā nekas. Noraidīts priekšlikums par progresīvo UIN uzņēmumiem ar peļņu >5 mlj. Ls gadā.

PCTVL

Visu laiku ir bijusi opozīcijā.

Nodokļu atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (1), darba algu un sociālo garantiju paaugstināšanu līdz Eiropas līmenim (2). 4 gadu laikā minimālā alga, pensijas apmērs un ar nodokli neapliekamais minimums tiks pacelti līdz reālajam iztikas minimumam (3). Ārējās tirdzniecības veicināšana ar Krieviju un Baltkrieviju (4).

1. Daļēji izpildīts.
2. Nav izpildīts.
3. Nav izpildīts.
4. Daļēji izpildīts.

1. -
2. -
3. - Ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju pieauga no 791 mlj. Ls 2006.gadā līdz 1243 mlj. Ls 2008.gadā, bet ar Baltkrieviju saruka no 374 mlj. līdz 348 mlj. Ls.

2006.gadā bija priekšlikums par neapliekamo minimumu, kas nedrīkst būt mazāks par iztikas minimumu – noraidīts. Priekšlikums par IIN pakāpenisku samazināšanu līdz 15% - noraidīts. Atbalstīts priekšlikums par 15% ienākumu nodokļa piemērošanu arī individuālajiem komersantiem un pašnodarbinātajiem. Priekšlikums 2007.gadā - „pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti arī maksātāja izdevumi par dzīvojamās telpas īri, ja IIN maksātājs studē augstskolā vai koledžā” – noraidīts. Sociālā pabalsta apmērs nav mazāks par iztikas minimumu – noraidīts. Noraidīts priekšlikums palielināt atalgojumu policijas darbiniekiem uz UIN ieņēmumu pieauguma rēķina, ārstiem - uz akcīzes nodokļa rēķina. 2008.gadā – pret pensiju aplikšanu ar IIN, noraidīts. Priekšlikums palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 līdz 60 Ls – noraidīts. Atbalstīts priekšlikums palielināt pabalstu invalīdiem no 50 līdz 75 Ls. Noraidīts priekšlikums sasaistīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ar iztikas minimumu, pabalsts >= iztikas minimums. 2009.gadā – noraidīts priekšlikums turpināt indeksēt pensijas; deleģēt Ministru kabinetam tiesības izstrādāt īpašu aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu realizētāju izvēles principus. Iestājās pret visām valsts budžeta izdevumu samazināšanām uz pensionāru, bezdarbnieku un strādājošo rēķina.

Pētījumu izstrādājusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. www.lbas.lv

Kontakti:

balso@parunpret.lv

Dizains